Kardināli aicina visus ticīgos lūgties par gaidāmo konklāvu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Neaizmirstiet par mani lūgties,” ar šiem vārdiem pāvests Francisks vienmēr noslēdza savas uzrunas. Septiņas dienas pirms konklāva sākuma, 1. maija priekšvakarā un Marijai veltītā mēneša sākumā, arī Kardinālu kolēģija vērsās pie visas Dieva tautas ar lūgumu lūgties. Kardināli gatavojas konklāvam, katru dienu piedaloties sanāksmēs jeb tā sauktajās ģenerālkongregācijās. 30. aprīlī notika jau septītā sanāksme, kurā piedalījās 181 kardināls, tostarp 124 balsstiesīgie.

Svētā Krēsla preses dienests trešdien informēja, ka 9 kardināli vēl nav ieradušies Romā. Daži no viņiem jau ir apstiprinājuši savu dalību konklāvā, no pārējiem vēl tiek gaidīts apstiprinājums. Iespējams, ka kardināls Vinko Puličs no Bosnijas-Hercegovinas nopietnu veselības problēmu dēļ konklāva laikā balsos, atrodoties Svētās Martas viesu namā.

Paziņojumā uzsvērts, ka šis laiks Baznīcai ir īpašs. Tas ir žēlastības un garīgās izšķiršanas laiks, ko jāizdzīvo, ieklausoties, kāda ir Dieva griba. “Tāpēc kardināli, apzinoties savu atbildību, jūt nepieciešamību pēc visu ticīgo lūgšanām. Tās ir īsts spēks, kas Baznīcā veicina visu locekļu vienotību vienā Kristus Miesā” (1 Kor 12,12), lasām dokumentā.

“Gaidāmā lielā uzdevuma un mūsu laiku steidzamību priekšā vispirms ir nepieciešams kļūt par pazemīgiem Debesu Tēva bezgalīgās gudrības un providences instrumentiem, esot atvērtiem Svētā Gara darbībai. Jo Viņš ir Dieva tautas dzīves galvenais varonis, tas, kurā mums jāieklausās, pieņemot to, ko Viņš saka Baznīcai” (sal. Ap 3,6). Paziņojuma noslēgumā izskan lūgums pēc Dievmātes mātišķās aizbildniecības.

Kāpēc ir svarīga visu ticīgo kopīgā lūgšana un kā tā var veicināt Baznīcas vienotību šajā izšķirošajā brīdī? Šo jautājumu Vatikāna Radio franču redakcijas žurnāliste Delfīne Alēra uzdeva dominikāņu tēvam Silvēnam Detokam, kurš ir speciālists tieši Rožukroņa teoloģijas jomā, profesors Romā un Tulūzā un daudzu grāmatu autors. Viņš skaidroja, ka vienotības avots ir Svētais Gars, kurš vada Baznīcu. Ja Baznīcā nebūtu Svētā Gara, tad tā būtu nekas vairāk kā sava veida labdarības organizācija, uz ko daudzkārt norādīja arī pāvests Francisks.

Svētais Gars mūs ieved pasaulē, kas ir no augšas, Dieva pasaulē. Viņš vieno Baznīcu. Tad, kad mēs lūdzamies, mēs esam gatavi pieņemt arī šo vienotību. Ja pret jaunā pāvesta ievēlēšanu mēs attiecamies ar pasaulīgu attieksmi, pieejam tai pārāk cilvēciski, komentējam un pļāpājam, tad pastāv risks palaist garām šī notikuma garīgo dimensiju. Tas ir notikums, kuram mums jāpieiet ar ticību.

Profesors Detoks uzsvēra, ka Svētais Gars ir kora diriģents, kas nostāda mūs savstarpējā diapazonā un vieno kopīgā lūgšanā. Par to liecina notikums ar apustuļiem Pēdējo Vakariņu namā. Šajā laikā Romā ir sapulcējušies apustuļa Pētera pēcteči. Jaunā pāvesta ievēlēšana nav tīri cilvēcisks pasākums. Tas ir kaut kas, kas mūs pārsniedz. Svarīga ir sirds atvērtība. Vai mēs pieņemam šo pārdabisko darbu, vai esam gatavi, lai šis darbs tiktu paveikts? – jautā dominikāņu tēvs.

Aicinājumā lūgties kardināli atkārto svētā Pāvila metaforu par Baznīcas dzīvo ķermeni. Baznīca ir dzīvs ķermenis. Baznīcas maģistērijs, ko šodien izcilā veidā pārstāv Kardinālu kolēģija, ir vitāls orgāns. Vitālie orgāni kalpo ķermenim. Ļoti skaisti ir tas, ka viens no vissvarīgākajiem vitālajiem orgāniem saka visam ķermenim, visām ķermeņa šūnām: “Mums ir vajadzīgi visi, mums ir vajadzīgas visu lūgšanas”. Mums ir vajadzīgs, lai visi iesaistītos Svētā Gara darbā, ko Viņš veic Baznīcas labā, caur Baznīcu un Baznīcā. Tāpēc visi ticīgie ir aicināti atbalstīt kardinālus ar savām lūgšanām.