Kunga Ciešanu noslēpums – bāka, kas apgaismo pasauli
Silvija Krivteža – Vatikāns
«Pateicoties četrpadsmit sāpju un mierinājuma apstāšanās vietām jeb "stacijām", mēs apzinājāmies, ka, tāpat kā ciešanas arī mierinājums nebeidzas,» sacīja priesteris Kamaldo. Ejot Krusta ceļu, visu laikmetu cilvēki, samierināti ar Dievu un izpirkti ar Kristus asinīm, ir kļuvuši par Dieva draugiem, Debesu Tēva bērniem. "Draugs" - tā Jēzus sauca Jūdu, aicinot viņu atgriezties. "Draugs" – šodien Jēzus uzrunā arī mūs, jo Viņš ir īsts draugs ikvienam cilvēkam».
Jubilejas gada ietvaros rīkotajā Krusta ceļā piedalījās «Circolo San Pietro» vadītājs Nikolo Saketi, apvienības locekļi un viņu ģimenes, labdari un draugi. Pēc tam, kā ierasts, visi pulcējās uz dievkalpojumu Santa Maria della Pietà baznīcā, nelielā kapelā, kas tika izveidota zem Flāvija amfiteātra arkas un kopš 1936. gada uzticēta minētajai apvienībai.
Uzrunā priesteris Franko Kamaldo norādīja uz tradīcijas un rituāla skaistumu, ko «Circolo San Pietro» ik gadu veic ar lielu dievbījību un entuziasmu. «Crux Lux» - tā Pāvils VI, kurš bija šīs apvienības loceklis, nosauca Krustu, kad nākamajā dienā pēc savas ievēlēšanas par pāvestu viņš pirmo reizi vadīja Krusta ceļu šeit, Kolizejā. Homīlijā viņš teica: "Mēs esam kontemplējuši Kunga ciešanu noslēpumu. Mēs ticam, ka jūs visi esat uztvēruši tā dziļumu un bagātību. Tā ir bāka, kas apgaismo pasauli: Crux Lux – Krusta gaisma."
Krusta ceļš kā kristiešu tradīcija Kolizejā datēts ar 1750. gadu, kad Benedikts XIV (1740–1758) Jubilejas gadā pēc svētā Leonarda no Portmorisas lūguma vēlējās šajā "moceklības" vietā pārdomāt Jēzus Kristus ciešanu ceļa posmus. Taču 1870. gadā, kad beidza pastāvēt pāvesta valsts, Kristus ciešanu svinēšana tika pārtraukta. Pateicoties «Circolo San Pietro» iniciatīvai, 1920. gada 26. martā dievbijīgā prakse tika atjaunota.
Romieši neslēpj savu lepnumu par to, ka viņu pilsēta ir saistīta ar svēto Pēteri. Tas atspoguļojas viņu simpātijās pret ikvienu Romas bīskapu. Tas izpaužas arī caur dažādām biedrībām un apvienībām, kas atrodas Mūžīgajā pilsētā un ir svētā Pētera aizbildniecībā, un kuru uzdevums ir kalpot apustuļu pēctecim. 1869. gadā, vēstures tumšajos laikos, kas noveda pie Baznīcas valsts sabrukuma, pēc jauno turīgo romiešu un aristokrātisko ģimeņu locekļu iniciatīvas kardināla Lodoviko Jakobīni vadībā tika nodibināts «Circolo San Pietro». Tās darbības pamatā ir moto: preghiera, azione, sacrificio jeb «lūgšana, kalpošana, upuris».
