Kardināls Reina norāda uz problēmām Romas pilsētā un piedāvā to risinājumu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kardināls atzīmēja, ka valsts institūciju uzmanība pret nomalēm nereti aprobežojas tikai ar to, kad tajās atgadās kaut kas ārkārtējs. Piemēram, ja kādā no nomalēm tiek pastrādāts noziegums, tad uzmanības lokā tā nonāk tikai uz dažām dienām, vai stundām, pēc tam drīz vien pazūd no mediju kamerām, vietējos iedzīvotājos atstājot vilšanos un neticību tam, ka kaut kas mainīsies, ka iejauksies sabiedriskās institūcijas.
“Romas Baznīca, vēl jo vairāk tāpēc, ka tuvojas Lieldienas, par savu pienākumu uzskata likt saklausīt sāpju kliedzienu, kas izriet no mūžīgās pilsētas, un tajā pašā laikā pavēstīt, ka tieši Lieldienas, nāvi uzvarējušā Kristus augšāmcelšanās, ir iemesls, lai apliecinātu dzīvību, kas ir stiprāka par nāvi, mīlestību, kas ir stiprāka par ienaidu, cerību, kas ir stiprāka par izmisumu un nekā nedarīšanu. Kardināls atgādināja, ka daudzi cilvēki neaprobežojas ar žēlabām, vai protestiem, bet rīkojas dažādās situācijās, kas ir izveidojušās pilsētā, tādējādi liecinot, ka pastāv daudzi veidi, kā iziet no krīzes.
Baldassare Reina Itālijas parlamentāriešiem pastāstīja par Baznīcas sinodālo pieredzi, kurā ir iesaistītas visdažādākās kopienas un dzīves realitātes. Viņš pieminēja pāvesta Franciska Motu proprio “Patiesais skaistums”, kurā izteikts aicinājums izlīdzināt plaisu starp Romas centru un perifērijām. Sinodālā ceļa dalībnieki ir pieminējuši Romā plaši pazīstamo 1974. gada konferenci par “pilsētas nelaimēm”. Kardināls Reina atzīmēja, ka arī šodien Romai ir nepieciešama daudzu kvartālu “dziedināšana”. Viņš atgādināja statistikas datus, tos papildinot ar savām pārdomām un ieteikumiem.
“Romā dzīvo 2,8 miljoni cilvēku,” teica kardināls, “un tikpat daudz ik dienas ierodas no apkārtnes, lai šeit strādātu, mācītos, izmantotu medicīniskos un citus pakalpojumus. Katru dienu ierodas arī tūristi. Roma, kādu to redzam uz žurnālu vākiem, nav tāda, kāda ir īstenībā. Pietiek padomāt par tūkstošiem romiešu, kuriem nav jumta virs galvas, vai kuri dzīvo nožēlojamos apstākļos. Saskaņā ar Statistikas institūta datiem, 17,7% Romas iedzīvotāju cīnās ar ekonomiskajām un sociālajām grūtībām.
Arhibīskaps izcēla lielo kontrastu iedzīvotāju ienākumos. Tie var būt atkarīgi no vecuma, dzimuma, pilsonības un pat valsts, kurā cilvēks ir piedzimis. Romas komūnas 2. municipalitātē vidējie un individuālie ienākumi ir zem 18 tūkstošiem eiro gadā. Vairākumā citu Romas municipalitāšu vidējais ienākums ir apmēram 25,5 tūkstoši eiro. Romas centrs aizvien vairāk pārvēršas par tūristu pilsētu un aizvien mazāk atbilst ģimenēm. Tās galvenokārt dzīvo tālākos kvartālos, kur pakalpojumi un dzīves līmenis ir zemāki.
Romā var vērot kontrastu starp dažādu struktūru attīstību. Privātās sporta, kultūras un medicīnas iestādes aug, bet citas, turpretim, samazinās. Kardināls Reina atzīmēja, ka mazāk kļūst apvidus ārstu, pieeja medicīnas pakalpojumiem ir sarežģītāka un gaidīšanas laiks ļoti ilgs. No vienas puses, var redzēt nemitīgu kultūras un tūrisma iniciatīvu attīstību, no otras – neskaitāmus bezpajumtniekus, darba nestabilitāti un darba apstākļu pasliktināšanos. Pie tam, galvaspilsētā ir ap 200 tūkstoši tukšu dzīvokļu, daļa no kuriem pieder publiskajai administrācijai. Tukšie nami kļūst par nelikumīgu ievākšanos objektu, ko šeit sauc par “okupāciju”. Šādus namus īpaši ir iecienījuši kriminālie grupējumi, kuri nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību un iedzīvojas no prostitūcijas.
Par trauksmainu fenomenu Romas diecēzes ģenerālvikārs uzskata īstermiņa īri, kas sarežģī ģimeņu pieeju mājokļiem. 2024. gada statistika liecina, ka 10 gadu laikā romiešu skaits, kuri dzīvoja centrā, ir samazinājies par 38%. Lai risinātu dzīvokļu krīzi, kardināls Reina Jubilejas sakarā piedāvā iesaldēt parādnieku izlikšanu. Šajā sakarā viņš aicina izveidot fondu, kas segtu zaudējumus. Bez tam, Baznīcas pārstāvis aicina ierobežot īstermiņa īri.
Runājot par kultūras un izglītības nabadzību, kardināls pieminēja Romas nomaļu problēmas – dažādas atkarības, galvenokārt, no narkotikām, kā arī aizraušanos ar azartspēlēm, aizdevumu ņemšanu uz procentiem un tajā pašā laikā parādu augšanu. Minot kultūras un izglītības trūkuma iemeslus, Baldassare Reina nosauca zemu kvalitāti blīvi apdzīvoto rajonu skolās, nepietiekamas iespējas nodarboties ar sportu, mākslu, mūziku un citām veselīgām interesēm. Romā ap 10,7% jauniešu no 15 līdz 20 gadiem nekur nemācās un nestrādā. Cīņai ar izglītības krīzi kardināls Reina nosauca iespējamos mērus, tādus, kā pagarinātās dienas sistēmas paplašināšana, līdz ar kuru tiktu izrādīta pretimnākšana arī strādājošajiem vecākiem, bet bērni varētu saņemt papildus ēdināšanu. Pēc Caritas ziņojumiem, ap 7% labdarības ēdnīcu izmanotāju Romā ir bērni, kurus uz tām atved vecāki.
Romas nomaļu drošība prasa naudas un spēku ieguldījumus. Dažos rajonos iedzīvotājiem ir jārēķinās ar to, ka tumšās vakara stundās tie nevar rādīties uz ielas. Romas diecēzes ģenerālvikārs aicina palielināt dežūrējošo policistu skaitu, rūpēties par pietiekamu ielu apgaismojumu, sabiedriskā transporta pieejamību, kā arī regulāru atkritumu izvešanu.
Uzrunas noslēgumā Baldassare Reina nosauca sadarbības formas, ko valsts iestādēm piedāvā Baznīca. To skaitā ir pagarinātās dienas skolēnu, kā arī kultūras un izglītības iniciatīvu nodrošināšana ar telpām, Baznīcas brīvprātīgo piedalīšanās dažādu pasākumu apkalpošanā, bezmaksas konsultācijas administratīva rakstura jautājumos.
“Mēs būsim uzmanīgi pret to, lai komunikācijas līmenī veicinātu Romas nomaļu attīstību, kuras neaprobežojas tikai ar nopietnām problēmām, bet liecina arī par labo, kas mīt tajās. Tās ir cerības sēklas, kura tur dzīvo. No tām ir jāvadās, ja vēlamies redzēt attīstību un iziet no dažādu nedienu un protestu loģikas,” noslēdzot uzrunu Itālijas Parlamentā, teica Romas diecēzes ģenerālvikārs.
