Kardināls Parolins: Dieva žēlsirdība dziedē un rada jaunu pasauli
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Tagad Francisks atdusas Svētās Marijas Madžore bazilikā, Romas sirdī, bet viņa smaids ir iespiedies daudzu ticīgo un labas gribas cilvēku sirdīs visā pasaulē.
Savā homīlijā 70 gadus vecais itāļu kardināls balstījās uz šīs dienas Evaņģēliju, kas vēstī par apustuļu, kuri pēc Jēzus nāves bija sapulcējušies Pēdējo Vakariņu namā, bailēm un skumjām. Tas atspoguļo Baznīcas pašreizējo noskaņojumu, kad kristieši sēro par pāvestu, kurš nomira Lieldienu pirmdienā un tika apbedīts sestdien, Dieva Žēlsirdības svētku priekšvakarā.
“Sāpes par viņa aiziešanu, skumjas, kas mūs pārņem, satraukums, ko jūtam savās sirdīs, apmulsums”, teica kardināls Parolins, “mēs to visu piedzīvojam tāpat kā apustuļi, kurus skāra Jēzus nāve”. Tomēr Kristus nāk tieši šajā tumsā, lai atklātos savā augšāmcelšanās godībā un apgaismotu mūsu sirdis. “Pāvests Francisks mums to atgādināja jau kopš savas ievēlēšanas un bieži atkārtoja, izvirzot sava pontifikāta centrā Evaņģēlija prieku”.
Otrajā Novendiales Svētajā Misē piedalījās daudzi pusaudži un jaunieši, kuri bija ieradušies Romā uz Pusaudžu jubileju, kas notiek no 25. līdz 27. aprīlim. Kardināls Parolins aicināja viņus pieņemt Lieldienu prieku pat sāpēs, ko piedzīvojam sakarā ar zaudējumu, un atgādināja, ka Jēzus mums vienmēr dod “drosmi dzīvot”.
Runājot par Dieva Žēlsirdības svētkiem, kardināls norādīja, ka pāvesta Franciska mācībā ir īpaši izcelta Dieva žēlsirdība, kurai nav robežu un kas darbojas, lai mūs pieceltu un atjaunotu.
“Mūsu mīlestība pret viņu, kas atklājas šajā brīdī, nedrīkst palikt tikai mirkļa emocija. Mums jāpieņem viņa mantojums un jāintegrē to savā dzīvē, atveroties Dieva žēlsirdībai un arī pašiem esot žēlsirdīgiem vienam pret otru”, sacīja kardināls runājot par mūžībā aizgājušo pāvestu Francisku.
Žēlsirdība, viņš piebilda, “atgriež mūs pie ticības sirds” un palīdz mums interpretēt savas attiecības ar Dievu un savu identitāti kā Baznīcai, kas dzīvo saskaņā ar Dieva kategorijām, nevis pēc pasaules loģikas.
“Evaņģēlija labā vēsts ir pirmām kārtām atklājums par Dieva, kas izjūt līdzjūtību un maigumu pret katru no mums, neatkarīgi no mūsu nopelniem, mīlestību,” sacīja kardināls Parolins. “Tā mums atgādina arī to, ka mūsu dzīve ir savīta no žēlsirdības: mēs varam piecelties pēc kritieniem un skatīties nākotnē tikai tad, ja mums ir kāds, kas mūs neierobežoti mīl un mums piedod”.
Kardināls Parolins, kurš bija Vatikāna valsts sekretārs pāvesta Franciska pontifikāta laikā, norādīja, ka tikai žēlsirdība dziedē un rada jaunu pasauli, nodzēšot naida un vardarbības liesmas.
“Augšāmcēlies Kungs prasa saviem mācekļiem, savai Baznīcai, būt žēlsirdības instrumentiem cilvēcei, tiem, kas ir gatavi pieņemt Dieva mīlestību un piedošanu“, teica kardināls. “Pāvests Francisks bija spilgts tādas Baznīcas liecinieks, kas ar maigumu noliecas pār ievainotajiem un dziedē ar žēlsirdības balzamu”. Mirušais pāvests stingri ticēja, ka miers nav iespējams bez otra cilvēka atzīšanas un savstarpējas piedošanas.
Vēršoties pie Romas kūrijas un Vatikāna darbiniekiem, kardināls Parolins pateicās viņiem par nenogurstošo kalpošanu Svētajam Krēslam. “Mēs uzticamies Dievmātei Marijai, kurai viņš bija tik uzticīgs, ka izvēlējās tikt apbedīts Svētās Marijas Madžore bazilikā,” homīlijas noslēgumā teica kardināls Parolins. “Lai viņa mūs sargā un aizstāv un ir nomodā pār Baznīcu, kā arī atbalsta cilvēces ceļu uz mieru un brālību”.
